DARBA TEHNIKA
Latvian – 359
1154580-38 Rev.1 2011-12-05
Kad gljanas griezums un virziena griezumi ir pabeigti, koks
sÇks gÇzties pats no sava svara vai ar ˙¥∫a vai lauÏ¿a pal¥dz¥bu.
(77)
Mïs iesakÇm izmantot tÇdu sliedes garumu, kas pÇrsniedz
stumbra diametru, lai kri‰anas un virziena iegriezumi ir
izdarÇmi ar tÇ saucamo ”vienkÇr‰o griezumu”. Par jsu
motorzÇÆa modelim piemïrotajiem sliedes garumiem lasiet
rubrikÇ "Tehniskie dati".
Ir pa¿ïmieni, kÇ gÇzt kokus, kam stumbra diametrs lielÇks par
sliedes garumu. Taãu ‰Çdi pa¿ïmieni ir saist¥ti ar palielinÇtu
rÇvienu risku.
(4)
Nepareizi kritu‰a stumbra atbr¥vo‰ana
KÇ atbr¥vot aiz˙ïru‰os koku
NovÇkt ‰Çdu nepareizi kritu‰u koku var bt ∫oti b¥stami, un
pastÇv liels nelaimes gad¥jumu risks.
Nekad nemïÆiniet zÇÆït iekÇru‰os koku.
Nekad nestrÇdÇjiet iekÇru‰os koku riska zonÇ.
(78)
Dro‰Çkais pa¿ïmiens ir lietot treilï‰anas ier¥ci.
• Ar traktoru
• Portat¥vu
KÇ griezt kokus un zarus, kas ir zem spriedzes
Sagatavo‰anÇs: Novïrtïjiet, kÇdÇ virzienÇ koks vai zars
pÇrvietosies, ja to atbr¥vos un, kur tam ir dabiskais l‰anas
punkts (vieta, kur tas lztu, ja to vïl vairÇk saliektu).
(79)
IzdomÇjiet dro‰ako veidu kÇ atsvabinÇt spriedzi un vai js to
spïjat dro‰i izdar¥t. SareÏÆ¥tÇs situÇcijÇs vien¥gais dro‰ais
pa¿ïmiens ir nolikt motorzÇÆi pie malas un lietot treilï‰anas
ier¥ci.
VispÇrïji padomi:
NostÇjieties tÇ, ka koks vai zars js neskars, kad tas atbr¥vosies.
(80)
Izdariet vienu vai vairÇkus griezumus pie l‰anas punkta.
Izdariet pietieko‰i daudz un dzi∫us griezumus, lai mazinÇtu
spriegojumu un panÇktu, ka koks var pÇrlzt pie l‰anas
punkta.
(81)
Nekad negrieziet taisni caur kokam vai zaram, kas ir
zem spriedzes!
Ja jums ir jÇtiek cauri kokam/zaram, tad izdariet divus vai tr¥s
griezumus ar 3 cm atstatumu 3-5 cm dzi∫umÇ. (82)
Turpiniet zÇÆït dzi∫Çk, kamïr koks/zars atbr¥vojas no
nospriegojuma. (83)
Kad koks/zars vairs nav nospriegotÇ stÇvokl¥, zÇÆïjiet to no
iegriezumam pretïjÇs puses.
Izvair¥‰anÇs no rÇvieniem
Kas ir rÇviens?
Par motorzÇÆa rÇvienu sauc pïk‰¿o reakciju, ko izraisa sliedes
priek‰gala aug‰as (to sauc par rÇvienu zonu) pieskar‰anÇs
kÇdam priek‰metam, atsitot zÇÆi uz atmuguri.
(56)
RÇvieni vienmïr notiek ÏÇÆï‰anas plÇksnï. Parasti motorzÇÆi
un sliedi met atmuguriski un uz aug‰u lietotÇja virzienÇ. Ir ar¥
iespïjams, ka motorzÇÆi triec citÇ virzienÇ atkar¥bÇ no tÇ kÇ to
lietoja br¥d¥, kad sliedes rÇviena zona pieskÇrÇs kÇdam
priek‰metam.
(8)
RÇvieni gadÇs tikai tad, ja sliedes rÇviena zonÇ nok∫st kÇds
priek‰mets. (4)
Atzaro‰ana
PÇrliecinaties, ka varat dro‰I pÇrvietoties un stÇvït! StrÇdÇjiet
no stumbra kreisÇs puses. Turaties tuvu motorzÇÆim, lai
varïtu maksimÇli labi pÇrvald¥t zÇÆi. Ja iespïjams, ∫aujiet
zÇÆim atgulties ar savu smagumu uz stumbra.
Turiet stumbru starp sevi un motorzÇÆi, kamïr js virzaties gar
stumbru.
Stumbru sagarumo‰ana
Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas Grie‰anas pamati.
!
BR±DINÅJUMS! RÇvieni var bt ∫oti pïk‰¿i
un spïc¥gi, triecot motorzÇÆi, sliedi un
˙ïdi zÇÆa lietotÇja virzienÇ. Ja tas gadÇs,
kad ˙ïde ir darb¥bÇ, lietotÇjs var gt ∫oti
nopietnus, pat nÇvïjo‰us ievainojumus.
πoti svar¥gi saprast, kÇdï∫ rodas rÇvieni un
kÇ no tiem izvair¥ties, lietojot pareizus
darba pa¿ïmienus.
!
BR±DINÅJUMS! LielÇkÇ da∫a no atsitiena
izrais¥tiem nelaimes gad¥jumiem notiek
veicot atzaro‰anas. Neizmantojiet sliedes
atsitiena riska sektoru. ±pa‰i uzman¥gs
esiet un izvairieties, lai sliedes gals
nenonÇk kontaktÇ ar ba∫˙i, citiem zariem
vai priek‰metiem. ±pa‰i uzman¥gs esiet ar
iesprdu‰iem zariem. Tie var kÇ atsperes
atlïkt pret jums, js varat zaudït kontroli
un gt traumas.